Rēzus negatīva grūtniece, ko tas nozīmē?

 

Apmēram 15% populācijas nav rēzus antigēna, bet 85% ir. Ja rēzus antigēna nav, tas nozīmē, ka māmiņa ir rēzus negatīva. Ja tētis arī ir rēzus negatīvs, tad arī nav nekādu problēmu. Ja savukārt bērna tētis ir rēzus pozitīvs un arī ieņemtais bērniņš ir rēzus pozitīvs, tad bērna asinīm nonākot mātes asinīs, tajās var veidoties antivielas. Un savukārt antivielas, nokļūstot augļa asinīs, izraisa eritrocītu hemolīzi. Vislielākā varbūtība (lai arī ļoti neliela), ka bērna asinis nokļūst mātes asinsritē, ir dzemdību laikā. Patiesībā jebkurā gadījumā šī rēzus sensibilizācija patreizējo grūtniecību neapdraud, bet var būt problēma nākošās grūtniecības laikā.

Kādi papildus izmeklējumi tiek veikti grūtniecības laikā rēzus negatīvām mammām? Papildu antivielu noteikšanai pirmajā vizītē, ko veic pilnīgi visām grūtniecēm, viņām antivielas nosaka arī vēl 28. un 35.-36. nedēļā ( ja nav ievadīts anti rēzus imunoglobulīns).

Kāpēc ievada anti rēzus imunoglobulīnu? Lai mātes organisms neveidotu antivielas, jo caur šo ievadīšanu organisms saprot, ka antivielas tur jau ir un savas neveido papildus.

Vai ievadīt anti rēzus imunoglobulīnu grūtniecības laikā (pēc vadlīnijām 28.grūtniecības nedēļā)?

Tur jāapsver visi par un pret. Ar šo injekciju mātes asinsritē nokļūst sveša cilvēka imunoglobulīns. Protams, ka donori tiek pārbaudīti, tomēr pat zāļu instrukcijā minēts: „Tomēr, neskatoties uz šiem pasākumiem, izmantojot no cilvēka asinīm vai plazmas iegūtus medicīniskus preparātus, nav iespējams pilnībā izslēgt iespēju pārnest infekcijas izraisītājus. Tas attiecas arī uz nezināmiem vai jauniem vīrusiem vai cita veida infekcijām”. Tāpat kā jau jebkuram medikamentam, tam var būt blaknes, pat ļoti nopietnas, ieskaitot sarkano asins šūnu sabrukumu un anafilaktisko šoku.

Sīkāk par šo medikamentu, kas tiek izmantots Latvijā kā anti rēzus imunoglobulīns, var lasīt: https://zalulietosanasinstrukcija.lv/rhesonativ-625-svml-skidums-injekcijam-07-0329-01 

Un diemžēl arī nav pilnībā izpētīts kā šī medikamenta ievade grūtniecības laikā ietekmē mazuli. Tāpat nav izpētīts kā tas ietekmē mazuļa asinis, ir bijuši gadījumi, ka pēc ievades mazuļa asinīs ir neliela izosensibilizācija, kas radusies no šī mātes asinīs cirkulējošā imunoglobulīna.

Normāli varbūtība, ka grūtniecības laikā bērna eritrocīti nonāk mātes asinsritē, ir tuvu 0. Tomēr ir situācijas, kad risks palielinās un tad gan ir vērts nopietni apsvērt anti rēzus imunoglobulīna ievadi. Šādi riska faktori grūtniecības laikā ir: amniocentēzes veikšana, placentas priekšguļa, asiņošana, vēdera trauma, augļa ārējais apgrozījums.

Savukārt pēc dzemdībām anti rēzus imunoglobulīnu ievada profilaktiski 72 stundu laikā tad, ja piedzimušais mazulis ir rēzus pozitīvs, ko nosaka, paņemot viņa asins paraugu no placentas asinsvadiem.

Un nākošā grūtniecībā atkal viss sākas no sākuma.